
jušies, bet vēl nav pārstrādājušies. Ko parasti dara trešdienu vakaros? Neko jau īpašu. Taču trešdienas 24.septembra vakars bija īpašs - uz kopēju "salidojumu" Cēsīs - viesu namā "Laso" pulcējās labs bariņš Tahitian Noni sulas lietotāju-konsultantu. Pavisam mūsu bija 20, bet bildēs gan nekādi visus vienlaicīgi iedabūt nevarēja, kādam bija jābildē, kādam vēl nez kādas steidzamas darīšanas...
Kā bildē redzams - ēka ir liela un skaista. Bet vienkārši neatkārtojami skaistas man šķita kaltās kāpņu margas ēkas iekšpusē. Tāpēc arī jums, lasītājiem, tiek bilde - priekšstatam.

Ko darījām? Sākām ar iepazīšanos, jo neviens no mums sākumā nepazina visus klātesošos. Bija interesanti, jo katrs ne vien nosauca savu vārdu, bet arī kaut ko par sevi (arī saistībā ar Noni sulu) pastāstīja. Arī mums bija interesanti iepazīties ar daudziem no tiem, ar kuriem jau iepriekš bija neklātienes sadarbība iznākusi.
Pēc tam runājāmies par dažādām praktiskām un informatīvām lietām: ko kurš sapratis, iemācījies, izdomājis, kas neveicas... Bija interesanti un vērtīgi.
jiem ļaudīm vairums ir Ingūnas līnijas cilvēki - pārsvarā vidzem-
nieki, taču bija labs pulciņš arī citu zem Anitas esošo. No Kalves līnijas gan mēs ar Andri šoreiz bijām vienīgie, citiem bija iemesli un attaisnojumi. Tā gadās. Mazs paskaidrojums: centrā ar torti ir "mūsu visu māte iekš TNI - bioķīmijas profesore Anita", mēs ar Ingūnu esam abpus Anitai otrajā rindā.